sestdiena, 2013. gada 2. marts

United Kingdom Uncensored

Pirms nepilna gada, gluži kā Sprīdītis, paņēmu savu, ne gluži lāpstu, bet, nu, to, kas man bija, un gāju pasaulē laimi meklēt. Tiku salīdzinoši tālu – līdz pat karaļvalstij aiz trejdeviņiem kalniem un trejdeviņām jūrām. Dažs jau iespējams no iepriekšējā teikuma nopratis, ka šeit stāstīts tiks par nevienu citu valsti, kā vien par Apvienoto Karalisti. Toreiz, kad biju Londonā, solījos šo stāstu reiz izlikt “uz papīra”. Tagad saprotu, ka tur jau stāsts nemaz nesanāk – varētu sarakstīt veselu grāmatu par šo tēmu. Varētu, bet negribu. Tāpēc aprobežošos vien ar pāris ierakstiem blogā.
Tātad. Esot ārzemēs, ja precīzāk – UK, jeb Shithole, kā mēdza izteikties mans priekšnieks no Portugāles ar iesauku Pipariņš (un nemaz nejautā, kāpēc viņam bija tāda iesauka, rar) – tātad, esot TUR, es satiku daudz cilvēku, kuri atšķīrās gan pēc tautības, gan reliģiskās piederības (vai nepiederības), gan intelekta līmeņa. Baigais kiš-miš. Šoreiz mēģināšu viņus nedaudz klasificēt. Pa lielam jau šos cilvēkus var iedalīt divās kategorijās – briti un pārējie. Tomēr, kad sanāk kādu laiku padzīvot tur, uz vietas, saproti, ka tik vienkārši vis nav.

BRITI
Sākšu ar Lielbritānijas aka Shithole pamatiedzīvotājiem, jo viņi, nu… viņi tur bija pirmie.

Brits Parastais. Parasti tas ir vīrietis nedaudz pāri 30. Nu, riktīgs vecis. Viņam ir vismaz viens dēls, divas riepas (uz vēdera) un divi vai vairāk tetovējumi. Viņš dzīvo pelēkā rindu mājā – dzīvokļu māju tur nav daudz – ja paveicas, tad kopā ar sievu. Ja nepaveicas, tad viņš ir diezgan poor excuse of a man (slikts attaisnojums par cilvēku), ballējas ar sava sešpadsmitgadīgā dēla četrpadsmitgadīgajām draudzenītēm vai audzē šķirnes suņa kucēnus pārdošanai. Piektdienās un sestdienās kā likums sēž pabā un sūc vienu pinti pēc otras, pie viena mēģina savākt kādu muļķīti – polieti vai latvieti no laukiem – pie sevis uz mājām. Skumst, ja tiek atraidīts un nesaprot, kāpēc tā ir noticis, jo viņš taču grib tikai labu. No stiprajiem dzērieniem izvēlas viskiju (nu, bet protams), bet par alu runājot – tas noteikti ir Guiness. Nesmēķē, bet, ja nu tomēr, tad cigaretes tin pats.

Cālītis. Īsa auguma, ruds, kalsns puisis ap divdesmit (+/- 5 gadi). Ārpus Shithole robežām nav bijis – redzējis vien pa TV vai datorkasti. Īpaši gan arī uz ārzemēm neraujas – Shithole šim liekas kā paradīze zemes virsū. Un kā nu ne – vienīgā saskarsme ar ārzemniekiem ir iespējama kādā klubiņā, kur piedzērušās, pavieglas uzvedības poļu meitenes… labi, būšu godīga – poļu un latviešu meitenes – stāsta par fucking crisis un unemployment, ja vien spēj tik daudz izrunāt. Cālīti šajā dzīvē interesē trīs lietas – XBox, futbols un draudzene. Stipros dzērienus nelieto – vai nu draudzene nav atļāvusi, vai, visdrīzāk, viņš tos vienkārši nevar paturēt sevī iekšā. Alus – pirmie divi Carlsberg, vēlāk jau ir vienalga. Pīpē, ja draudzene to dara, pie tam pērk gan sev, gan viņai cigaretes pa 6 GBP paciņā. Ja draudzene nepīpē – pasarg Dievs!

Cālīša draudzene – Begemots. Viens Begemots sver apmēram trīs reizes vairāk kā viens Cālītis, tomēr no malas šī starpība var šķist lielāka. Tandēms Cālitis+Begemots ir nešķirams!! Begemots, kā likums ir jaunākā iPhone īpašniece, kas uz savu darbu bekona fabrikā ejot krāsojas tā, it kā ietu uz transvestītu klubu. Bet vispār, par Begemotu neko sliktu nedrīkst teikt – viņa ir laipnības iemiesojums… ja vien neizdomā pacelt sevi. Kad Begemots ir pacēlies (piemēram, iegādājoties jaunas Lacostes smaržas vai 45. izmēra UGG zābīšus ebay.co.uk), ar viņu labāk nekontaktēties, jo viņai ātri sakāpj galvā. Sestdienās visi Begemoti satiekās, sakrāsojas un, savus Cālīšus padusēs iespieduši, dodas iekarot naktsklubus. Ar stiprajiem dzēieniem Begemots neaizraujas… vismaz kamēr nav izdzērusi kā minimums 3 pārsaldinātus rozā treknos kokčikus ar salmiņu, lietussardziņu, maisāmo kociņu un to visu reiz divi. Pēc tam Begemots šauj iekšā šņabi pa tīro un noķīķina, ka dzer kā krievi, kaut gan viņa krievu neatpazītu pat tad, ja tas nāktu viņai virsū turot plakātu: “I am russian!”. Alu viņa nedzer, jo tad viņa taču nebūs a lady. Begemoti pīpē tikai baros!

Beibe. Pateikšu uzreiz – viņa šņauc. Ko? Parasti tas ir balts pulverītis un spiežot pēc tā, cik visas Beibes ir tievas, tas vizdrīzāk varētu būt vitamīns. Beibei parasti ir pilns skapis ar kleitām, no kurām gāžas ārā krūtis un divas kastes kurpju – visas vismaz izmēru par lielu un uz neiespējami augstiem papēžiem. Pa dienu Beibi uz ielas neredzēt – viņa vai nu izguļ paģiras, vai vazājas pa veikaliem. Viņa ir nenogurdināma tusētāja un kļūst nežēlīga, ja kāda mēģina nocelt viņai medījumu – par savu Beibe cīnīsies līdz asinīm. Beibes kaujās nenovelkot kurpes. Pēc kārtīgas ballītes Beibi var redzēt vai nu sakumušu/apvainojušos sēžam uz ietves apmales (ar kurpēm kājās!) vai arī priecīgu teciņus velkot aiz sevis apreibinātu medījumu uz migu aprīšanai. Viņa dzer – oj, kā dzer. Šņabi, tekilu, jāgerīti, viskiju un visu iepriekšminēto kopā. Un jau atkal – droši vien tāpēc, ka viņa šņauc vitamīnu, viņai nedod galvā. protams, līdz kādam brīdim. Ja Beibe pazaudē mēru, var redzēt visādus nesmukumus – no kleitas izvēlušos pupus, nolauztus kurpju papēžus, nepiedienīgas pozas. Beibes reizēm mētājas uz zemes. Alu nedzer – sliktākajā gadījumā sidru vai vīnu. Pīpē, un kā vēl! Iecienītākā tabakas marka – Marlboro.

Džekiņš. Iemieso sevī katras britu meitenes ideālu. Nav nedz hipsteris, nedz reperis, nedz arī kāds cits eris, jo viņā no visa ir pa druskai. Džekiņš ir stilīgs, uj, cik stilīgs. Un viņš to zina! Viņam ir mašīna, kurā patstāvīgi skan jaunākā čartos skanošā mūzika, kuru atskaņo pie auto audiosistēmas pieslēgts aipods ar sasistu ekrānu vai ieskrambātu korpusu. Mašīna gan nav liela, jo tādu mašīnu Shithole vispār ir maz – nav, kur noparkoties. Parasti Džekiņš koļī Beibi un Beibe – citu Džekiņu. Tad nu viņš nesādē arī iebraucējas – parasti pietiek ar pāris “You are fuckin gorgeous!”, lai no pievērstās uzmanības apmulsusī viesstrādniecīte piekristu pavadīt kaislu nakti Džekiņa midzenī. Sestdienu naktīs Džekiņi savācas baros un dodas medīt. Dzer pārmaiņus – gan alu, gan stiprākas dziras. Patiesāš šausmās vien vēro latvietes un polietes, kuras kā veči ar atgāztu galvu triec iekšā tekilas vai šnabja šotus. Džekiņš pīpē. Visbiežāk tin sev pīpes pats, tāpēc no viņa bieži var dzirdēt jautājumu: “Sorry goregeous, do you have some rizzles?”.

Visbeidzot atliek piebilst, ka nekas no augtākminētā nav domāts kā apavainojums – tie ir mani subjektīvie novērojumi. Man ir daudz britu draugu, kuri ir forši un neietilpst nevienā no šīm kategorijām.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru