otrdiena, 2013. gada 30. aprīlis

Par "visu zinošajām" valsts iestādēm.




Tieši aprīlī kā reiz pienāca tā diena, kad man nācās pirmoreiz dzīve spert kāju Valsts Ieņēmumu dienestā. Jā, dzīvoju pilnīgā bohēmā un iepriekš pat nebiju izņēmusi nodokļu grāmatiņu. Tad, nu, pienāca laiks to izdarīt kā arī piereģistrēties kā nodokļu maksātājam jeb pašnodarbinātajam. Par to, kādu elli man tas sagādāja, varētu uzrakstīt grāmatu. Bet centīšos īsi.

Tātad, aizeju uz VIDu ar sākotnējo mērķi iegūt konsultāciju un tikai tad aizpildīt visus papīrus. Nemaz nebiju mēģinājusi pētīt visus garos penterus saistībā ar manu jautājumu. Gribēju, lai man vienkāršā valodā visu izskaidro. Protams, pieejot pie informācijas stenda mani jau sagaidīja īgna paskata dāmīte ar uzrautu degunteli un tuklām kājiņām. Pateicu savu sakāmo uz ko saņēmu īsu atbildi: "Sestā vai septītā darba vieta. Nākamais?"

Iestājos rindā aiz sestās darba vietas, jo septītā nedarbojās. Pēc īsa mirkļa (kādām 45 minūtēm) mani pieņēma jauka izskata kundzīte. Arī viņai paskaidroju, ka mani interesē nodokļu grāmatiņas izņemšana un pašnodarbinātā statusa iegūšana. Vēl pēc minūtēm 30 biju jau ieguvusi savu nodokļu grāmatiņu. Tad sākās lielākā jautrība. Uz manu lūgumu izskaidrot pašnodarbinātā statusa priekšrocības un trūkumus, saņēmu kaudzi ar parakstāmiem papīriem. Kad apjautājos par atšķirību starp procentu likmēm, saņēmu atbildi: "Bet jums taču tas ir jāzina!" Protams, uzstāju, lai izskaidro. Saņēmusi izskaidrojumu, pavaicāju, manuprāt, elementāru jautājumu - vai mana saimnieciskā darbība neietekmēs manu pabastu apmēru? Uz ko sekoja atbilde: "Es nezinu. Dodieties uz VSAA."

Kamēr pildīju savu dokumentus, jaukā dāmīte ik pa laikam runāja man nesaprotamā valodā par kaut kādām sistēmām un līgumiem, ik pa laikam uzdodot man kādu neizprotamu jautājumu, piemēram, kādu grāmatvedības sistēmu es izmantošu. Kad atbildēju, ka "Excel", saņēmu atbildi: "Skaidrs, tātad nekādu." Tikmēr pie 7. darba vietas aiz letes pienāca sieviete, izvilka no pagaldes savu somiņu, no somiņas maisiņu ar tējas paciņām, maisiņu ar cukuru un maisiņu ar kaut ko, kas izskatījās pēc saspiestas medus kūkas. Atvērusi atvilkni un izņēmusi no tās karoti, viņa aizgāja.

Tikmēr mana aizpildāmo papīru kaudze sāka izsīkt. Sakostiem zobiem aizildīju visus palikušos dokumentus un tiešām devos uz VSAA. Tur uz savu jautājumu (Vai mana saimnieciskā darbība neietekmēs manu pabastu apmēru?) saņēmu noliedzošu atbildi un pretjautājumu: "Vai varat izskaidrot, kā piereģistrēties kā pašnodarbinātai personai?" Lieki teikt, ka konkrētajā pilsētā abi šie dienesti atrodas aptuveni 3 minūšu gājienā viens no otra un pie tam vēl tiem jāstrādā ar vienu reģistru.

Secinājums: komunikācija starp valsts iestādēm pielīdzināma nullei, ja vien nav jāpiedzen sodi vai jāatņem pabalsti.