ceturtdiena, 2013. gada 7. marts

Pilnīgi neticams raksts.

Es jau tā zināju, ka ar jaunas nodarbes ieviešanos dzīvē, radīsies jauni spēki nodarboties arī ar vecajām. Un vēl citām jaunām. Arī tādām lietām, kam es nekad neesmu varējusi atrast laiku/vēlēšanos ar to nodarboties.

Jaungada apņemšanās es nekad nepildu, tāpēc arī vairs neapņemos. Ziema ir pārāk depresīva, lai kaut ko apņemtos. Tur jau visi spēki jāizliek tikai, lai izvilktu dzīvību, ar tiem visiem svētkiem n šit. Nē, īstais laiks apņemties ir pavasarī.

Tad, nu, ticiet vai neticiet, no rītdienas esmu apņēmusies uzsākt squat challenge. Es vispār dzīvē neesmu pildījusi vingrinājumus, bet te nu es esmu - beidzot. Tiem, kas nezin, kas tas ir, varu pateikt, ka tie ir īpaši pietupieni. Šoreiz par to nerunāšu, jo tas viss ir sīki un smalki apskatāms youtube.com un izlasāms internetā ar mazu Gogles tantes palīdzību. Te es par iedvesmu.

Neatceros, kad pēdējoreiz būtu kaut ko tik dzelžaini apņēmusies. Taču tam laikam ir sakars ar manu jauno "darbu", kas mani iepriecina un vispār - liek justies atkal lietderīgai. Ak, tā ir tik brīnišķīga sajūta - redzēt mērķi!

Ceru ieturēt kursu un gan jau ziņošu par rezultātiem. Kādreiz gribētu dejot un izskatīties puslīdz tik pat seksuāli, kā dāmas šeit:


Absolūtā neticībā, ka man kādreiz blogā būs sporta tags,
Pārsla.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru