Mums ģimenē kādreiz bija tāds joks, par sēdēšanu pie kamīna ar vina glāzi rokā un dziļo filozofēšanu. Kamīna man gan nav, bet man ir tā neizdzertā glāze, sadāvinātie puķu podi blakus un astotās klases latviešu valodas grāmata priekšā. Pieņemu, ka ar to pietiek filozofiskām un arī nedaudz praktiskām pārdomām.
Vispār, es šodien sapratu, ka esmu parādā daudzus "Paldies!" parādā. Un tādi parādi jādzēš ātri. Un vislabākais - tieši tādos brīžos, kā šis, kad sāk likties, ka visa pasaule ir sadevusies rokās, lai man palīdzētu (vismaz tā Koelju teiktu). Nez, kāpēc man šķiet, ka šis būtu pats labākais veids, kā to izdarīt - te un tagad. Kamēr nav zudusi apņēmība. Tad, nu,- aiziet! Kā aktrises Oskara pasniegšanā..
Paldies mammai. Vienkārši par visu.
Paldies tētim, par raksturu un talantiem. Dzīvē noder.
Paldies Edvīnam, par Esteri un stulbiem jautājumiem.
Paldies Liesmai un Kārlim par jumtu virs galvas un dzīves gudrībām.
Lienei paldies, par vārdiem, ko citi nesaka.
Paldies Montai K. par gandžu, bet, ja nopietni - par draudzību.
Un Gunāram paldies par to, ko viņš ir uzņēmies
Montai (nu jau) M. paldies par ebay, par biznesu un atbalstu.
Paldies Ievai. Man žēl.
Nazim paldies, ka jūt līdzi manām gaitām.
Vispār - visām kosmiskajām "draudzenītēm" paldies! Jūs mani iedvesmojat.
Paldies Robertam par datoru un smiekliem.
Un Gatim paldies - par rakstura norūdīšanu.
Paldies Madarai par iedvesmu skolā.
Un Elīnai paldies par to, ka viņa ir patiesa.
Paldies arī Lindai - par...
Paldies Līvai par periodisku toleranci.
Nijolei liels paldies, ka neļauj man noiet no trases.
Paldies Ralfam, ka toreiz aizgāji ar mani uz kino. Un par Timati. Un Tupaku.
Arī Kasparam paldies, par to, ka mani neienīsti.
Paldies Esterei, ka izvēlējies mani.
Un lielākais, patiesākais paldies tam cilvekam, kurš pirātu līcī augšuplādēja vārdnīcu. Vecīt, tu izglābi manu darbu!
Paldies, ka lasīji. Arlabunakti.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru